Osteodensitometrija (Kaulu blīvuma noteikšana)

Osteodensitometrija (DEXA) ir izmeklējumu metode,
ar kuru nosaka kaulu masas blīvumu.
Ar Osteodensitometrijas palīdzību veic
osteoporozes diagnosticēšanu.
Pašreiz pasaulē tā ir visprecīzākā un visvairāk izplatītā metode kaulu blīvuma noteikšani mugurkaula skriemeļos, gūžas kakliņā, citos kaulos un osteoporozes noteikšanai. Šī izmeklējuma nolūks ir diagnostika un novērošana. Pēc izmeklēšanas dators salīdzina pacienta kaulu blīvumu ar vesela cilvēka rādītājiem un veic to analīzi. Šos datus pacients saņem izdrukātā formā.

Zemgales veselības centrā pacientiem ir iespēja vienā osteodensitometrijas izmeklējumu reizē veikt gan mugurkaula, gan abu gūžu izmeklējumus vienlaicīgi.

Ierobežojumi osteodensitometrijas veikšanai:
- osteodensitometriju var veikt tikai pacientiem no 20 gadu vecuma;
- pacienta ķermeņa svars nedrīkst pārsniegt 136 kg.
OSTEOPOROZE
Osteoporoze ir kaulu sistēmas slimība, kurai raksturīga kaulu masas samazināšanās un pārmaiņas kaulu mikrostruktūrā, kas veicina kaulu trauslumu un palielina lūzumu risku. Biežākās lūzumu vietas ir muguras skriemeļi, gūžas kauls, apakšdelma kauli.
Kaulu blīvuma noteikšana ir būtiska, lai konstatētu saslimšanu ar osteoporozi, kas progresējot rada dažādus citus veselības sarežģījumus.
Osteoporoze ir slimība, kas ir saistīta ar cilvēka vecumu un dzimumhormonu samazināšanos. Sievietēm menopauzes laikā (pēc 45 - 50 gadu vecuma) tas notiek diezgan strauji. Vīriešiem dzimumhormoni samazinās pakāpeniskāk, un tādēļ arī osteoporoze viņus apdraud retāk un arī vēlāk (pēc 65 gadu vecuma).
Statistikas dati ir dažādi: ar osteoporozi slimo apmēram katra trešā, ceturtā sieviete un katrs divpadsmitais vīrietis.

Osteoporozes riska faktori un grupas:
- sievietes vecākas par 50 gadiem;
- sievietes ar agrīnu menopauzi (pirms 45.g. vecuma);
- slaida ķermeņa uzbūve;
- piena produktu nelietošana uzturā;
- intensīva sporta slodze;
- mazkustīgs dzīvesveids;
- smēķēšana;
- bieža alkohola lietošana;
- ja radiniekiem bijusi osteoporoze vai lūzumi nenozīmīgu traumu dēļ;
- ja slimo ar astmu un citām plaušu saslimšanām;
- ja slimo ar reimatisko artrītu;
- ja lielās devās lieto medikamentus, kas satur kortikosteroīdus;
- ja sirgst ar Kušinga sindromu;
- ja ir nieru funkciju traucējumi;
- cilvēki ar dažiem onkoloģisko slimību veidiem;
- cilvēki ar vairogdziedzera patoloģiju, kas saņem masīvu terapiju;
- cilvēki, kuri lieto pretkrampju preparātus un antikoagulantus.

Svarīgi zināt!
- Pajautājiet savam ģimenes ārstam par osteoporozes diagnostikas un profilakses nepieciešamību!
- Novērtējiet fizisko vingrojumu un citu fizisku aktivitāšu lomu savā ikdienas dzīvē!
- Veselīgs uzturs ir svarīgs visas dzīves laikā!
- Gadījumā, ja tiek konstatēta osteoporoze, pajautājiet savam ģimenes ārstam par valsts kompensējamiem medikamentiem!