Jaunumi

Datortomogrāfija- acs, kas redz cauri!

Datortomogrāfija ir izmeklēšanas metode, kurā, tāpat kā parastā rentgenogrāfijā, tiek izmantots rentgena starojums. Tikai rentgenogrāfijā iegūst vienu attēlu, bet datortomogrāfijā — daudzus ķermeņa daļas attēlus šķērsgriezumā ik pēc kāda konkrēta attāluma (piemēram pēc 1mm). Tā tiek panākts kvalitatīvs 3 dimensiju attēlojums, kas ļauj perfekti izvērtēt izmeklējamā orgāna topogrāfiju: izvietojumu, lielumu, patoloģisko vietu raksturu, saistību ar apkārtējiem orgāniem.
Datortomogrāfija ir neaizstājama dažādu pataloģiju, traumatisko izmaiņu precizēšanai un precīzai, nelielu izmaiņu noteikšanai kaulos, mīkstajos audos, iekšējos orgānos un galvas un muguras smadzenēs. Ar "GENERAL ELEKTRIC" HiSpeed spirāles kompjūtertomogrāfu var veikt dažādas augstas izšķiršanas spējas rekonstrukcijas 3-dimensiju griezumā. Ir iespēja izmeklēt pacientus ar galvas un muguras smadzeņu patoloģiju, mugurkaula un disku izmaiņām, plaušu un videnes veidojumiem, kā arī ar hroniskām plaušu slimībām, vēdera dobuma orgānu patoloģijām, it sevišķi aizkuņģa dziedzeru slimībām. Šī diagnostikā iekārta ir neaizstājama palielinātu limfmezglu, dažādu veidojumu un lielo asinsvadu izmeklēšanā.
Ko izmeklē ar DT?
- deguna blakusdobumus,
- muguras smadzenes,
- galvas smadzenes,
- asinsvadus, limfmezglus,
- vēdera dobuma orgānus - virsnieres, nieres, liesu, aizkuņģa dziedzeri, zarnu traktu, limfmezglus, iegurņa orgānus, lielos asinsvadus,
- krūšu kurvi, plaušas,
- mugurkaulu, tā diskus un ekstremitātes.
Laikus atklāj pārmaiņas!
Laikus un pareizi nozīmēta radioloģiskā izmeklēšana ļauj atklāt patoloģiskus stāvokļus agrīnā stadijā, kad izmaiņas orgānos vēl ir minimālas. Ja cilvēkam ir kādas sūdzības, tad ir būtiski laikus apmeklēt ārstu, lai pārliecinātos, vai tā nav kādas slimības sākumstadija. Visiem labi zināms, ka laikus atklāta slimība ir daudz labāk ārstējama nekā ielaista, tāpēc nedrīkst ignorēt dažādus veselības traucējumus, atkal un atkal atliekot vizīti pie ārsta. Visbiežāk slimībai ir kaut kādi priekšvēstneši, piemēram, neizskaidrojams sagurums, pašsajūtas pasliktināšanās, ēstgribas trūkums vai galvassāpes. Ja tā, ejiet pie ģimenes ārsta, kurš tālāk lems par nepieciešamo izmeklēšanu.