Jaunumi

Jaunākās paaudzes videokolonoskopijas izmeklējumi!

JAUNUMS!
Vēlamies Jūs informēt, ka Zemgales veselības centrs joprojām tehnoloģiski attīstās un ir būtiski uzlabojis diagnostikas iespējas endoskopijas kabinetā, kas sniedz plašākas izmeklējumu iespējas ārstam, kā arī ērtības pacientam. Piedāvājam jauno kolonoskopijas izmeklējumu iekārtu EVIS EXERA II 65!

Pacienta ieguvums:
• Procedūras ilguma samazināša!
• Diagnostikas kvalitātes uzlabošana!

1. Kolonoskopijas izmeklējums aizņems par 30% (apmēram 10-20min) mazāk laika kā līdz šim, kas ir ļoti būtiski, jo kā zināms, procedūra nav no patīkamajām.
2. Pateicoties uzlabotajai optiskajai sistēmai un īpaši manevrētspējīgai zondei iespējams noteikt ļoti precīzu diagnozi.
3. Visus izmeklējumus iespējams dokumentēt videoierakstā, kas atvieglo tālāku manipulāciju veikšanu.

Atgādinam, ka kolonoskopijas izmeklējumus ir iespējams veikt arī narkozē!
 

PAR KOLONOSKOPIJU:

• Kolonoskopija ir vienīga, visprecīzākā un informatīvākā izmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību var izmeklēt resno zarnu no iekšpuses un savlaicīgi diagnosticēt un ārstēt resnās un taisnās zarnas slimības.
• Kolonoskopija ir pacientam droša un nekaitīga zarnu izmeklēšanas metode, kas ar tievu, lokanu optisku vai video instrumentu detalizēti apskata no "iekšpuses" taisno zarnu un tālākās resnās zarnas daļas līdz pat aklai zarnai.
• Kolonoskopijas laikā ārsts diagnozes precizēšanai no zarnas gļotādas var paņemt sīkus audu paraugus (biopsijas), ko tālāk nosūta uz morfoloģijas laboratoriju uz izmeklē mikroskopiski. Biopsiju ņemšana ir nesāpīga.
• Kolonoskopijas laikā, nepieciešamības gadījumā, vienlaicīgi var veikt dažādas diagnostiskas darbības, piemēram, polipu un audzēju izņemšanas.
• Ar jaunākās paaudzes endoskopiem iespējams visu endoskopijas ainu dokumentēt videofilmā un elektroniski uzglabāt vai pārraidīt, izmantojot jebkuru mūsdienīgu attēla apstrādes tehnoloģiju. Procedūras veikšanai ir nepieciešama speciāla zarnas sagatavošana, kas ir ērti izdarāma mājas apstākļos ar speciālu medikamentu palīdzību.
• Lai uzlabotu endoskopijas kvalitāti un novērstu nepatīkamas izjūtas, endoskopijas laikā ārsts var izmantot speciālus medikamentus, ko parasti injicē vēnā. Daži medikamenti var izraisīt miegainību un samazināt reakcijas ātrumu uz vairākām stundām. Tādā gadījumā par to pacientus brīdina pirms endoskopijas un jāatceras, ka noteikti jāizvairās no transporta līdzekļu vadīšanas vismaz 12 stundas pēc endoskopijas veikšanas.

DAŽI AKTUĀLI JAUTĀJUMI PAR KOLONOSKOPIJU:

Kā sagatavoties izmeklējumam?

Lai nodrošinātu pilnīgu un precīzu resnās zarnas apskati, resnajai zarnai jābūt pilnīgi tīrai. Ārsts Jums ieteiks kādu no zarnu tīrīšanas veidiem - parasti zarnu tīrīšanai izmanto speciālu šķīdumu, kas jādzer lielos apjomos. Aptiekā jāiegādājas ārsta jums izrakstītais medikaments (piemēram, Fortrans 1 oriģināls, kurā ietilpst 4 paciņas). Dzeramā šķīduma pagatavošana: tieši pirms lietošanas 1 paciņas saturs jāizšķīdina 1 litrā ūdens. Sagatavotais šķīdums jāizdzer dienu pirms nozīmētās izmeklēšanas plkst. 12.00, 14.00, 16.00, 18.00 (šķīdums jādzer vienmērīgi - 1 litru divu stundu laikā). Lai panāktu pilnvērtīgu sagatavošanos Jums nepieciešams izdzert 4 litrus nozīmētā medikamenta. Preparāta labākajai panesībai, 1 paciņu šķīdina 1 litrā vēsa ūdens, kam var pievienot citronu. Papildus varbūt būs jālieto arī caurejas līdzekļi, kā arī būs jāievēro diētas ierobežojumi: zarnu tīrīšanas laikā un izmeklējuma dienā jāatturas no ēšanas. Ārsta norādījumi jāievēro precīzi, lai izmeklējumu nenāktos atkārtot.

Vai pacients drīkst lietot ikdienas zāles?

Parasti medikamentu lietošana jāturpina kā parasti, tomēr atsevišķos gadījumos daži medikamenti var traucēt veikt izmeklējumu. Informējiet savu ārstu par medikamentiem, kurus lietojat, īpaši par Aspirīnu vai citām zālēm, kas to satur, antikoagulantiem, insulīnu vai dzelzs preparātiem, kā arī informējiet ārstu, ja kādas zāles nepanesat. Informējiet ārstu, ja Jums kādreiz pirms stomatoloģiskām procedūrām nozīmētas antibiotikas, jo, iespējams, ka Jums nepieciešamas antibiotikas arī pirms kolonoskopijas.

Kas notiek kolonoskopijas laikā?

Izmeklēšanu veic, caur anālo atveri ievadot taisnajā un resnajā zarnā endoskopu, kas ir kā lokana caurulīte (tik resna kā Jūsu pirksts). Kolonoskopiju pacienti parasti panes labi, tomēr reizēm kolonoskopijas laikā pacients var just sāpes. Iespējama spiediena sajūta, vēdera uzpūšanās vai krampjveida sāpes vēderā. Ārsts var ievadīt Jums nomierinošus (sedatīvus) medikamentus, lai Jūs atslābinātos un labāk pārciestu diskomfortu procedūras laikā. Procedūras laikā Jūs gulēsiet uz sāna vai muguras, kamēr ārsts, lēni vadot endoskopu cauri resnajai zarnai, izvērtēs tās gļotādu. Resnās zarnas apskate turpināsies, arī lēni izvadot endoskopu no resnās zarnas. Procedūra parasti ilgst 15-60 minūtes, tomēr Jums vajadzētu procedūrai ieplānot 2-3 stundas, ieskaitot gaidīšanas, sagatavošanas un atgūšanās laiku.

Atsevišķos gadījumos ārsts nevar ievadīt endoskopu līdz vietai, kur resnā zarna savienojas ar tievo zarnu. Šādā situācijā, iespējams, būs nepieciešams vēl kāds izmeklējums, par ko lems Jūsu ārsts.

Kas notiek, ja kolonoskopijā atrod izmaiņas resnajā zarnā?

Ja ārsts uzskata, ka nepieciešama tālāka izmeklēšana, cauri endoskopa kanālam tiek ievadīts papildu instruments un paņemta biopsija (sīki gļotādas gabaliņi), ko tālāk nosūta uz laboratoriju izmeklēšanai. Biopsiju ņem ne tikai gadījumos, kad ir aizdomas par vēzi, bet arī lai izvērtētu dažādas citas izmaiņas gļotādā, piemēram, iekaisumu. Ja kolonoskopija tiek veikta pacientam ar asiņošanu no resnās zarnas, kolonoskopijas laikā veic arī manipulācijas, lai apstādinātu asiņošanu, ievadot medikamentus zarnas gļotādā vai izmantojot piededzināšanas (koagulācijas) metodes. Ja kolonoskopijas laikā tiek atrasti polipi, tie parasti tiek noņemti izmeklēšanas laikā. Šī manipulācija ir nesāpīga.

Kas ir polipi, un kāpēc tie jānoņem?

Polipi ir gļotādas izaugumi, kas parasti ir labdabīgi. To izmērs variē no dažiem milimetriem līdz dažiem centimetriem. Ne vienmēr pēc ārējā izskata ir iespējams atšķirt labdabīgu polipu no ļaundabīga, tāpēc noņemtie polipi tiek nosūtīti uz laboratoriju tālākai izmeklēšanai. Ņemot vērā, ka zarnu vēzis attīstās polipā, polipu noņemšana ir ļoti svarīgs vēža profilakses pasākums.

Kā tiek noņemti polipi?

Kolonoskopijas laikā sīki polipi tiek iznīcināti, piededzinot (ar koagulācijas metodi) vai noņemot tos ar cilpu vai biopsiju standziņām. Lielāki polipi tiek noņemti ar cilpu, izmantojot elektrisko strāvu. Polipu noņemšanas (polipektomijas) laikā pacients sāpes nejūt.

Kas notiek pēc kolonoskopijas?

Ārsts izskaidros Jums izmeklēšanas rezultātus, taču biopsijas rezultāti nebūs zināmi tūlīt. Ja Jums kolonoskopijas laikā ir iedoti nomierinoši līdzekļi, dodoties mājās, Jums būs nepieciešams pavadonis. Pat ja Jūs pēc procedūras jūtaties možs, Jūsu reakcija un refleksi būs kavēti visu atlikušo dienu. Pēc izmeklēšanas reizēm iespējamas sāpes vai vēdera uzpūšanās, kas parasti izzūd pēc gāzu izdales.

Parasti pēc izmeklēšanas Jūs drīkstēsiet ēst, taču atsevišķos gadījumos ārsts var ierobežot Jūsu diētu un aktivitātes, īpaši pēc polipu noņemšanas.

Kādas komplikācijas ir iespējamas pēc kolonoskopijas?

Kolonoskopija un polipu noņemšana parasti ir droša izmeklēšanas metode, ja to veic pieredzējis ārsts. Reti, tomēr iespējama komplikācija ir zarnas sienas plīsums (perforācija). Šādā gadījumā nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Iespējama neliela asiņošana biopsijas vai polipektomijas vietā, kas parasti apstājas pati no sevis vai to var apstādināt caur endoskopu. Dažiem pacientiem var būt individuāla reakcija pēc nomierinošo līdzekļu ievadīšanas vai saasināties sirds vai plaušu slimības.

Komplikācijas pēc kolonoskopijas ir ļoti reti, taču pacientam būtu svarīgi atpazīt to agrīnas pazīmes. Nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja Jums sākas stipras vēdera sāpes, drudzis vai asiņošana no taisnās zarnas (vairāk nekā 100 ml). Asiņošana var sākties arī vairākas dienas pēc polipu noņemšanas.