Jaunumi

Kaulu masas blīvuma diagnostika

Zemgales veselības centrā ikvienam pacientam ir iespēja veikt kaulu masas blīvuma mērījumus jeb OSTEODENSITOMETRIJU, maksājot tikai pacienta iemaksu Ls 2,-. Lai to veiktu, Jums ir nepieciešams tikai ārsta nosūtījums!
Vienā osteodensitometrijas izmeklējumu reizē var veikt mugurkaula un abu gūžu izmeklējumus vienlaicīgi un par vienu cenu!
Osteodensitometrija (DEXA) ir izmeklējumu metode, ar kuru nosaka kaulu masas blīvumu.
Ar Osteodensitometrijas palīdzību veic osteoporozes diagnosticēšanu.
Pašreiz pasaulē tā ir visprecīzākā un visvairāk izplatītā metode kaulu blīvuma noteikšani mugurkaula skriemeļos, gūžas kakliņā, citos kaulos un osteoporozes noteikšanai. Šī izmeklējuma nolūks ir diagnostika un novērošana. Pēc izmeklēšanas dators salīdzina pacienta kaulu blīvumu ar vesela cilvēka rādītājiem un veic to analīzi. Šos datus pacients saņem izdrukātā formā.

OSTEOPOROZE
Osteoporoze ir kaulu sistēmas slimība, kurai raksturīga kaulu masas samazināšanās un pārmaiņas kaulu mikrostruktūrā, kas veicina kaulu trauslumu un palielina lūzumu risku. Biežākās lūzumu vietas ir muguras skriemeļi, gūžas kauls, apakšdelma kauli.
Kaulu blīvuma noteikšana ir būtiska, lai konstatētu saslimšanu ar osteoporozi, kas progresējot rada dažādus citus veselības sarežģījumus.
Osteoporoze ir slimība, kas ir saistīta ar cilvēka vecumu un dzimumhormonu samazināšanos. Sievietēm menopauzes laikā (pēc 45 - 50 gadu vecuma) tas notiek diezgan strauji. Vīriešiem dzimumhormoni samazinās pakāpeniskāk, un tādēļ arī osteoporoze viņus apdraud retāk un arī vēlāk (pēc 65 gadu vecuma).
Statistikas dati ir dažādi: ar osteoporozi slimo apmēram katra trešā, ceturtā sieviete un katrs divpadsmitais vīrietis.

Osteoporozes riska faktori un grupas:
- sievietes vecākas par 50 gadiem;
- sievietes ar agrīnu menopauzi (pirms 45.g. vecuma);
- slaida ķermeņa uzbūve;
- piena produktu nelietošana uzturā;
- intensīva sporta slodze;
- mazkustīgs dzīvesveids;
- smēķēšana;
- bieža alkohola lietošana;
- ja radiniekiem bijusi osteoporoze vai lūzumi nenozīmīgu traumu dēļ;
- ja slimo ar astmu un citām plaušu saslimšanām;
- ja slimo ar reimatisko artrītu;
- ja lielās devās lieto medikamentus, kas satur kortikosteroīdus;
- ja sirgst ar Kušinga sindromu;
- ja ir nieru funkciju traucējumi;
- cilvēki ar dažiem onkoloģisko slimību veidiem;
- cilvēki ar vairogdziedzera patoloģiju, kas saņem masīvu terapiju;
- cilvēki, kuri lieto pretkrampju preparātus un antikoagulantus.